Nulles deklarācija

Sveiki!
VID prasa nulles deklarāciju, kurā starp citu arī jānorāda kredītsaistības virs 10 000 LVL. Rodas jautājums, precīzi rakstīt vai aptuveni? Ja precīzi, tad, kā novērtēt savas kredītsaistības?

piedziņa

piedziņa decembris 29th, 2011 15:21

Labdien!
Kāds varētu paskaidrot kā veidojas ZTI darba apmaksas summa ,ja piedzenamā summa ir Ls56.89.Biju novienojusies ar kreditoru par maksājuma grafiku ~summa 120ls(soda% ,kredīta galvenā summa tika dzēsta pirms tiesas),maksājumi tika kārtoti elektroniski bija arī pārtraukumi
( slimoju),tad atkal atsāku maksāt,kopā esmu nomaksājusi ls 88.76 ,kreditors ir pārsūtijis ZTI piedzīt atlikušo,tikai nesaprotu kāpēs vēl uzaugusi lielāka maksājamā summa,un tagad man jāmaksā ZTI, kas ir pašsaprotami,bet tik mazai summai 63.00 ls, man šķiet par daudz ,tādēļ gribētos saprast kas veido šo summu.
Novēlu gaišām domām sagaidīt Jauno 2012.gadu
Paldies,par atbildi!

Credit24

Velējos uzināt cik tas tālu ies. Lindorffs Pardod paraadu Firmai” Regnus” un Regnus pardod parādu Conventus. Cik tas tālu iet.Es esmu parāda credit 24,ja es atziistu,bet man nav iespeeja atmaksāt,varu tikai pa daļām. Bet Conventus tapat draud ka Regnus slavenā firma. Ka var uzināt vai parāds mans ir cedēts. Un draudētāja man ir Evita Unska. Vai trucīgais status man līdz.Vai man katrucigajam,vajadzēs visus milziigos procentus apmaksāt un tiesas izdevumus.. Lūdzu paliidziet ja kāds var. Piedodiet par drukas klūdām. Ar cieņu Jānis

Ja nav stradats 2 gadi,vau var uzsakt MN?

Ja nav stradats 2 gadi,vau var uzsakt MN?

Parāda piedziņa

Mana māsa cēla māju … tā arī neuzcēla. Bija tiesa un tagad ir sācis darboties ZTI. Konti jau ir nobloķēti. Bet ņemot vērā, ka māja tā arī netika nodota, tad viņa bija un joprojām ir deklarējusies manā dzīvoklī.
Jautājums, vai tiesu izpildītāji var ierasties arī pie manis un izvirzīt kādas pretenzijas, pret manā dzīvoklī esošo īpašumu?

Kāpēc tiek rēķināts iztikas minimums?

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) teica, ka iepriekšējos gados bijis krīzes budžets un stabilizācijas budžets, bet šis (2012. gadam) būšot “nostiprināšanās” budžets, pēc kura gaidāma izaugsme. Klausoties valdošo runas par izaugsmes budžetu, šķiet, ka šie vīri un sievas dzīvo kādā citā valstī vai arī viņu izvirzītie mērķi atšķiras no pārējo iedzīvotāju interesēm.
Zvērināti tiesu izpildītāji ievērojuši, ka parādu piedziņas lietu skaits pēdējā gada laikā pieaudzis 3 reizes. Ja iepriekšējā gadā bija ~170 tūkstoši parādu piedziņas lietu, tad šogad to skaits jau ir sasniedzis 520 tūkstošus. Šie skaitļi neapšaubāmi ir konsolidācijas un stabilizācijas budžeta rezultāts. Pieaugums ir ievērojams, bet diez vai tas ir tas, uz ko valstij būtu jātiecas.
Ieskatoties Centrālās statistikas pārvaldes (tās pašas, kura uzskaitījusi, ka no valsts ir izbraukuši 33 tūkstoši iedzīvotāju) mājas lapā, redzams, ka no nepilniem 800 tūkstošiem strādājošo 30% saņem minimālo algu vai mazāk. Kopš 2008.gada iedzīvotāju ienākumi samazinās, bet izdevumi pieaug.

Pretstatā šai tabulai, kurā redzams, kā pēdējos gados samazinās iedzīvotāju ienākumi, varam apskatīt, kā pieaug iedzīvotāju izdzīvošanai nepieciešamais iztikas minimums.

Skatoties Statistikas pārvaldes apkopotos datus kontekstā ar Tiesu izpildītāju apkopoto statistiku, redzam ļoti negatīvu tendenci pēdējo gadu laikā. Ir acīmredzama sakarība starp valsts politiku un parādu piedziņas lietu skaita pieaugumu. Kopš 2009.gada iedzīvotāju ienākumi ar valdības un Saeimas svētību ir būtiski samazinājušies, bet izdevumi savukārt ir ievērojami palielinājušies, kā rezultātā šie cilvēki vairs nespēj izpildīt savas saistības.
Latvijā nav likuma vai noteikumu, kas regulē to personu aizsardzību, kurām ekonomiskās krīzes apstākļos ir grūtības pildīt vai arī nav iespējas vispār pildīt uzņemtās saistības. Tā rezultātā parādu piedziņas lietas kaudzēs gulstas uz tiesu izpildītāju galdiem.
Valsts atbalsta tādu parādu piedziņas politiku, kad parādniekam netiek atstāts iztikas minimums ne pašam, ne apgādājamajiem, kā rezultātā veidojas jauni parādi par saņemtajiem pakalpojumiem, t.sk. komunālajiem maksājumiem, un jaunas parādu piedziņas lietas. Veidojas situācija, ka arī bērniem ir jāmaksā vecāku parādi, un nodokļu atvieglojumi, ko valsts ir atvēlējusi par apgādībā esošajām personām, gala rezultātā nonāk pie piedzinējiem.

Šeit veidojas zināmas pretrunas ne tikai ar valsts likumiem, bet arī cilvēktiesību normām. Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 3.pants nosaka, ka cilvēkam ir tiesības uz dzīvību. Bez mājokļa un iztikas līdzekļiem mūsu klimata apstākļos cilvēka dzīvība ir nopietni apdraudēta ļoti īsā laikā. Uzskatu, ka šajā gadījumā, neatstājot cilvēkiem iztikas minimumu, ir pārkāptas šo cilvēku tiesības uz dzīvību, kā arī šādā attieksmē pret viņiem ir pārkāptas morāles un ētikas normas.
Lieki teikt, ka cilvēki, kam netiek atstāti iztikas līdzekļi, nav ieinteresēti strādāt legāli un maksāt nodokļus, kuru jau tagad ir par maz, lai uzturētu skolas, slimnīcas, nodrošinātu sociālos pabalstus, mieru un drošību valstī. Daudzi ir spiesti kļūt par vajājamiem bēgļiem savā valstī vai izbraukt no tās.
Valsts tiešais uzdevums ir savu pilsoņu, to interešu aizstāvība (cilvēktiesības, bērnu tiesības, patērētāju tiesības).
Ja valdošajiem pašiem nepietiek prāta, tad varētu vismaz paskatīties citu ES valstu pieredzi, piemēram, Anglijā un Velsā attiecībā uz rīkojumiem par naudas līdzekļu arestu tiesa ņems vērā, cik daudz līdzekļu atbildētājam ir nepieciešams pārtikai, nomas maksai vai ķīlu zīmei un ikdienai, kā arī, lai regulāri apmaksātu rēķinus, piemēram, par elektrību. To dēvē par “aizsargātu ienākumu līmeni”. Rīkojums par naudas līdzekļu arestu tiks izdots, ja atbildētājs nopelna vairāk par aizsargātu ienākumu līmeni.
Arī Zviedrijā var apķīlāt tikai darba algas daļu, proti, to, kas paliek pāri no tā, kas vajadzīgs parādniekam sevis un ģimenes uzturēšanai. Līdzīga prakse ir arī pārējās ES valstīs.
Salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvijā parādu piedziņa pēc izpildījuma atgādina nāves sodu, kas ir necivilizēti, un diez vai no mirušajiem vai aizbraukušajiem parādniekiem varēs ko piedzīt. Turpinot augstāk aprakstīto parādu piedziņas praksi, piedziņas lietu skaits nākamajā gadā varētu atkal trīskāršoties un sasniegt jaunu rekordu.
Aicinu valdību un Saeimas deputātus, spriežot par nākamā gada budžetu, atvērt acis un saprast, kas ir šīs valsts lielākā bagātība, kura ir jāsargā un jāvairo.

parādsaistību noilguma termiņš - parāds 1991 gada

Esmu atbildētājs, tiesa pēc divām nedēļām un naud atgriezis. Bet šie grib otreiz piedzīt, tagad caur tiesu. Aizgāju uz tiesu iepazīties ar lietas materiāliem.

Lietas materiālā meklēju atgādinājumus, jo interesē noilgojums 10 gadi. 1991.g. - 2001.g.
Atradu lietas materiālos atgādinājumu ar datumu 2000.g. bez zīmoga, ar piestiprināto čeku no Latvijas pasta. Čeka datums 20.11.2000. Čekā ir drūkātie burti un cipari pasta vērstszīme, ir čeka numurs.. Ar roku ierakstīts tikai pareizs vārds uzvārds, un pareizā adrese.

Reāli es šo vēstuli neesmu saņēmis.

Jautājums: Kā pierādīt kā es tiešām neesmu saņēmis atgādinājumu un ir iestājies noilgojums? Vai nozīmē kautko izziņa no laikraksta Latvijas Vēstnesis, par to kā laikraksts nav publicējis par mani neko?

P.S. Jo tajā vēstulē var aizsūtīt arī Jaungada apsveikumu, vai ar roku ierakstīt jebkādu vardu uzvārdu. Ja parādnieks nav saņēmis atgādinājumu pierādāmā veidā un aicinājums netika publicēts Latvijas Vēstnesī, saistību var uzskatīt par noilgušu.

_____________________________________________________________________________________________
Par noilgojumu:
+++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++
Šobrīd saskaņā ar Civillikumu parādsaistības noilgst 10 gadu laikā, un šo laika periodu pilnā apmērā atjauno katrs aizdevēja atgādinājums parādniekam – ierakstīta vēstule, prasības celšana tiesā vai parādnieka izteikta prasījuma atzīšana.
++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++

1895. Visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.

1905. Atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu.

1906. Noilgums ir pārtraukts, ja tā tecējuma laikā parādnieks kautkādā kārtā atzīst kreditora prasību.

(c) Civillikums

Atslēgvārdi:

1. atgādinājums (nevis, piemēram, apsveikums vārda dienā)

2. parādniekam (nevis nenoteiktam personu lokam)

Ja parādnieks nav saņēmis atgādinājumu pierādāmā veidā un aicinājums netika publicēts Latvijas Vēstnesī, saistību var uzskatīt par noilgušu.

Ja kreditors nepiekrīt, lai pierāda savus apgalvojumus.
+++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++
Noilgums ir likumā noteikts termiņš, pēc kura saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona šīs tiesības pienācīgi neizmanto. Vispārējais saistību tiesību izlietošanas termiņš ir 10 gadi.
+++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++

Vai drīkstu izņemt savu naudu no konta?

Pēdējo dienu notikumi raisa pārdomas - vai ar mūsu valsti viss ir kārtībā, vai tiešām vienas svešzemju bankas problēmas var paraut līdzi visu valsti? Brīvdienas pavadīju laukos mierā un klusumā, tāpēc par bankomātu šturmēšanu uzzināju tikai pirmdien no masu saziņas līdzekļiem. Ne reizi tādu satraukumu no valsts amatpersonu puses neesmu redzējis un dzirdējis, pat gadījumos, kad tiek likvidētas simtiem skolas, slēgtas slimnīcas, ģimenes ar bērniem pēc algu samazinājuma tiek izliktas no mājām… Neesmu dzirdējis, ka amatpersonas celtu trauksmi un publiski aicinātu bankas neatņemt ģimenēm vienīgo mājokli vai nerēķināt soda procentus, ja kredītņēmējs nokavē kādu maksājumu. Ne viens vien ir saskāries ar Swedbankas “Īpašo pretimnākšanu”, grūtībās nonākušam kredītņēmējam palielinot procentu likmi, pierasot papildus ķīlas un galvotājus.
Nav saprotams, kāpēc pašvaldības un valsts aizdod (”tur depozītā”) privātām finansu struktūrām naudu, laikā kad valsts pati aizņemās no citām finansu struktūrām naudu maksājot par to ap 200 miljoniem latu gadā tikai procentos. Pašvaldības vadītājus grasās nopratināt saistībā ar apsūdzību kriminālnoziegumā par to, ka pārskaitījuši naudu uz valsts kasi un aicinājuši to darīt arī citus, inkriminējot viņam valsts finanšu sistēmas graušanu. (Saskaņā ar Krimināllikumu par apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu mutvārdos, rakstveidā vai citādā veidā par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli draud sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām).

Privātas bankas finanšu stāvoklis, ne tuvu nav Latvijas finanšu sistēmas stāvoklis, tāpēc iedzīvotāji nevietā tiek iebaidīti ar kriminālatbildību. Krimināllikums neparedz kriminālatbildību par bankas finanšu stāvokļa apspriešanu, tai skaitā norādot datus, ziņas, kuras faktiski ir nepatiesas. Piespiest cilvēkus turēt naudu vienā privātā komercbankā ar drošības policijas palīdzību tas ir droši vien pasaulē vēl nebijis precedents …

Vēl jau nezinām, vai tās ziņas bija vai nebija patiesas. Kā redzējām Krājbankas gadījumā, tad uz FKTK paļauties nevaram, jo ir pamatotas šaubas par viņu lasītprasmi latviešu valodā, kur nu vēl kādā svešvalodā. Latvijā un Zviedrijā ir pietiekami daudz labi angliski lasošu finansu un ekonomikas studentu, kuri rokās internetā un meklē ekonomisku informāciju. Piemēram, kāds students esot izlasījis tādu informāciju, ka Swedbank akciju biržas kurss krities par 3%. Tālāk viņš izlasa ekspertu komentāru, ka Swedbank vērtspapīru portfelī ir apšaubāmas vērtības vērtspapīri, nu teiksim uz 15 miljardiem EUR un tad vēl dažādas Grieķijas, Portugāles un Itālijas obligācijas, kuras kritiska situācija var pārvērsties par tukšu papīra gabaliņu. Un tad vēl par Swedbank Latvijas nodaļu, kurai aktīvos uzrādīti nekustamie īpašumi par desmitiem milj. EUR ar uzpūstu nereālu vērtību, kuri faktiski maksā 3x mazāk neka uzrādīts. Viens no interneta ekspertiem saka, ka ja nu Eirozonā, kaut kas nobrūk, tad Swedbank “aizies pa burbuli”. Vai mums vajadzētu ignorēt šādu informāciju? Vai mēs varam būt pārliecināti, ka mūsu banku uzraugi vispār seko līdzi, kas notiek bankās? Nav dzirdēts, ka būtu pieņemti kau mazākie mēri, lai ar citām bankām nenotiktu, kas līdzīgs kā ar Krājbanku.

Pārdomājot mūsu pārdzīvojumus banku lietās, jāatzīst, ka pa pilienam sakrājies gana daudz, lai neuzticētos bankām. Nekādas ažiotāžas nebija, kad Krājbankas noguldījumi tika nolīdzināti tuvu “0″ vērtībai naudas maiņas rezultātā 1: 200. Tas notika bez komentāriem par šīs akcijas patieso būtību. Tur bija mūža noguldījumi daudziem vecākās paaudzes cilvēkiem, un tas nav pazudis no atmiņas. Tāpat spilgti atmiņā saglabājušies M.Gaiļa un A.Piebalga meli par bankas “Baltija” noguldījumu drošību. Par “Parex” krahu tauta uzzināja pati pēdējā, kad jau ilgstoši tai bija iespēja iztukšot to tukšu, pie tam Parex īpašniekiem pašiem sevi bagātīgi nodrošinot. Krājbankas vadītājs I.Priedītis neinformē atbildīgās finanšu institūcijas un valdību par aizdomīgiem darījumiem vairāku mēnešu garumā. Ko vēl banku uzraugi nav pamanījuši vai vienkārši noklusē?

Bankas reakcija neliecina, ka tā par sevi justos gana pārliecnātā, ja jau lūdz policijas utt. aizstāvību, jo, ja viss būtu kārtībā, tad izmaksātu naudu, kuriem tā vajadzīga un strādātu tālāk, nevis atrunātos ka inkasācijas firmas nav bijušas gatavas apkalpot tik daudz bankomātus. Fakts arī tas, ka, brīvdienās neuzpildot daļu automātu, tomēr iespējams samazināt izņemtās naudas daudzumu… Vai banka izmaksās kompensācijas tiem klientiem, kas brīvdienās nevarēja izņemt savu naudu un izlietot to pēc sava ieskata?

Klausos ziņas un domāju - tuvojas Ziemssvētki, jāpērk dāvanas, vai es varu izņemt savu naudu no bankomāta, vai man nebūs par to jāiet skaidroties uz Drošības policiju?
P.S. Izlasīju komentāros, ir par ko padomāt.

Te būs īsa pamācība naudas buršanā!
Pirmais nosacījums naudas buršanā ir tā dēvētās minimālās rezerves likumīga eksistence. Bez šāda likuma nevarētu uzsākt naudas buršanas procesu. Tāda minimālā rezerve ES vidēji ir 2 % (Latvijā no 0%-5%). Tātad, privāto banku naudas būrējam jāievieto centrālajā bankā uz sava konta 2% minimālā rezerve.

Sekojoši bankai ir nepieciešami tikai 2% no tās iegrāmatotās naudas (kredītnaudas), pārējos 98% tā var legāli burt. Piemēram, ja banka grib izsniegt kādam 10000 Eiro kredītā, tai nepieciešams ievietot centrālās bankas 200 Eiro no saviem uzkrājumiem. Ja bankai ir šie 200 Eiro liekas naudas, tā mierīgi var pārskaitīt (iegrāmatot imagināri) uz kredītņēmēja konta 10000 Eiro. Tātad tā ir nauda, kura iepriekš neeksistēja un nevienam nepiederēja. Šī nauda tika uzburta tikai kredīta došanas momentā. Tā ir informācija, kura tika ievadīta datu bāzē uz kredītņēmēja bezskaidras naudas norēķinu konta. (Piebilde: tādēļ arī bankas tik dikti baidās no tā dēvētās skriešanas uz banku “bank run”, jo patiesībā viņām parasti nav vairāk kā tikai šie 2%, ko izdot. No šejienes arī cēlies vārds “bankrots”.)

Otrais triks: lai arī bankai šī nauda iepriekš nebija, tā tomēr ņem legāli par šo (uzburto) naudu, t. i. par izsniegto kredītu, procentus un procentus no procentiem.

Trešais triks: loģiski būtu uz kredītu rēķina iegrāmatoto naudu, pēc kredītu atdošanas atkal no kontiem izsvītrot (izgrāmatot, jo tā taču bija uzburta iegrāmatošanas procesā), tātad izdzēst. Triks notiek tajā brīdī, kad šī uzburtā nauda netiek izdzēsta.

Pats interesantākais ir tas, ka vairums cilvēku atbalsta šos trikus un neapšauba šo triku legalitāti. Nav grūti uzminēt, kas ir šādas banku sistēmas ieguvējs un tās augļu baudītājs.

Šai sistēmai ir vēl brīnišķīgs blakus efekts. Pateicoties procentiem un procentiem no procentiem, kredītņēmējiem vienmēr jāatdod vairāk, nekā viņi ir saņēmuši. T. i. – jāatdod tas, kas vēl nekad nekur nav eksistējis. Kā to izdarīt? – Jāatņem citam. Tātad tiek veicināta konkurence (urā!), kurš kuru apmānīs, izkonkurēs, iznīcinās. Mēs “uz dzīvību un nāvi” konkurējam, lai atdotu bankām “viņu daļu”. Bankām mēs esam parādā to, kas bankām nekad nav piederējis, plus procentus un procentus no procentiem. Dažkārt mēs pat “pašapzinīgi” ieķīlājam savu īpašumu, kuru esam gatavi atdot bankai par to, ka viņa uz mūsu kontu iegrāmatoja to, kas viņai nekad nebija piederējis. Ja turpmākajā konkurējošajā ikdienā mums neveicas un mūsu kolēģis vai kaimiņš izradās talantīgāks, mēs pazaudējam arī savu ķīlu. Mūsu īpašums un darba alga pārceļas nu jau konkrēti, ne tikai imagināri, bankas īpašnieku, akcionāru (banku oligarhu) rīcībā. Ekonomikā to sauc pavisam vienkārši un bez emocijām par īpašuma pārdali no lejas uz augšu.

Realitātē bankām bieži nav šo 200 Eiro, un tās tos aizņemas no centrālās bankas uz “prime rate”, bet tālāk nodod saviem klientiem jau uz augstākiem procentiem. Arī šeit, protams, var labi pelīt.

Cerams, ka lasītājs spēs pielietot šo pamācību savā turpmākajā apzinīgajā dzīvē.

Hipotekārais

Arī par hipotekāro kredītu(Swedbanka).
Kāda pieredze citiem.

Kavēju maksājumus no jūnija.
Vasaras perioda parāds nodots piedziņai atsevišķi.
Ja maksāju mazāk par ikmēneša maksājumu, bet regulāri, cik ilgi banka nedod Tiesai?
Banka īpaši nekomunicē-vispirms jāsamaksājot iekrātais.

Komunālie un apsaimniekošanas maksājumi

Kas notiek ar komunālajiem un apsaimniekošanas maksājumiem maksātnespējas procesa laikā, kam ir pienākusm tos segt?