KREDĪTA LĪGUMS

Hipotekārais kredīta līgums ar AS”Parex banka” noslēgts 2007.gada septembra mēnesī.Tā kā kredītsaistības nav iespējas pilnībā pildīt,ir ierosināts tiesas process.Neatsakoties un apzinoties saistības ar kredītiestādi,tomēr meklēju iespējas sevi aizstāvēt lietās,kur ir saskatāmas pārmērīgs process no bankas puses -novilkt un atņemt man “desmit ādas” , kaut gan man ir viena un vienīgā.Lūdzu atsaukties cilvēkus,kuri šajā laikā ņēmuši hipotekāro kredītu AS “Parex banka” Rīgā,Liepājā vai citā pilsētā,jo kā saka izstudējot līgumu cilvēkam ar juridisko izglītību,ir pamats domāt,ka šie līgumi ir kā pankūkas sacepti vienā pannā un tādi vienādi arī izdalīti uz visām pusēm,nepiestrādājot pie katra līguma un cilvēka atsevišķi.Varbūt kopā varam sevi aizstāvēt?! Lūdzu izsakiet viedokļus un ja ir tādi cilvēki,tad sazināsimies pēc tam personīgi sarakstoties blogā!

Vecāku parāds bērniem

Labdien!
Sakiet lūdzu vai ir tāds likums, kas nosaka, ka, ja vecāki nav spējuši nosegt savas parādsaistības ar kādu no bankām, tad nākotnē tas būs jādara viņu bērniem???

Draud ar KL seviškās daļas 177.p 1.daļu

Saņēmu lūk šādu vēstulīti:

“Ar šo informēju, ka Jūs pēc SMScredit.lv vairākkārtējiem atgādinājumiem nolīgtajā termiņā neesat atmaksājis
SMScredit.lv uz 13.02.2009. savstarpēji noslēgtā aizdevuma līguma pamata izsniegto kredītu Nr. ……., kavējot
kredīta atmaksas termiņu …. dienas. Vēršu Jūsu uzmanību Krimināllikuma sevišķajā daļā 177. panta pirmajā daļā noteiktajam, proti Par svešas
mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu (krāpšana), soda ar
brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem. Minēto apstākļu izvērtēšanai, par iespējamo noziedzīgo
nodarījumu, ir sagatavoti materiāli iesniegšanai Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijai
kriminālprocesa uzsākšanai ar iespējamu tā nosūtīšanu kriminālvajāšanai.Augstāk minētais var liecināt, ka ir pamats materiālu nosūtīšanai kriminālprocesa uzsākšanai – saskaņā ar
Kr imi n ā l p r o c e s a l i k uma 6 . p a n t u (Kr imi n ā l p r o c e s a o b l i g ā t ums ) ama t p e r s o n a i , k u r a p i l n v a r o t a v e i k t
kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir
pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam
krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.

zemāk norādītajiem izlīguma
nosacījumiem, parāds tiks uzskatīts par pilnībā atmaksātu un materiāli par kriminālprocesa uzsākšanu netiks
nosūtīti Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijai. Norādīto summu nepieciešams ieskaitīt zemāk
norādītajā kontā, un pēc naudas līdzekļu saņemšanas Jūsu saistības tiks uzskatītas par izpildītām pilnā apjomā
bez jebkādu citu papildus darbību veikšanas vai dokumentu parakstīšanas.
Vēršu Jūsu uzmanību Krimināllikuma sevišķajā daļā 177. panta pirmajā daļā noteiktajam, proti Par svešas
mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu (krāpšana), soda ar
brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem. Minēto apstākļu izvērtēšanai, par iespējamo noziedzīgo
nodarījumu, ir sagatavoti materiāli iesniegšanai Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijai
kriminālprocesa uzsākšanai ar iespējamu tā nosūtīšanu kriminālvajāšanai.

āk norādītajiem izlīguma
nosacījumiem, parāds tiks uzskatīts par pilnībā atmaksātu un materiāli par kriminālprocesa uzsākšanu netiks
nosūtīti Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijai. Norādīto summu nepieciešams ieskaitīt zemāk
norādītajā kontā, un pēc naudas līdzekļu saņemšanas Jūsu saistības tiks uzskatītas par izpildītām pilnā apjomā
bez jebkādu citu papildus darbību veikšanas vai dokumentu parakstīšanas.
Vēršu Jūsu uzmanību Krimināllikuma sevišķajā daļā 177. panta pirmajā daļā noteiktajam, proti Par svešas
mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu (krāpšana), soda ar
brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem. Minēto apstākļu izvērtēšanai, par iespējamo noziedzīgo
nodarījumu, ir sagatavoti materiāli iesniegšanai Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijai
kriminālprocesa uzsākšanai ar iespējamu tā nosūtīšanu kriminālvajāšanai.
Ja līdz 06.02.2012. Jūs izpildīsiet savas parādsaistības pret AS “4finance” uz zemāk norādītajiem izlīguma
nosacījumiem, parāds tiks uzskatīts par pilnībā atmaksātu un materiāli par kriminālprocesa uzsākšanu netiks
nosūtīti Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijai. Norādīto summu nepieciešams ieskaitīt zemāk
norādītajā kontā, un pēc naudas līdzekļu saņemšanas Jūsu saistības tiks uzskatītas par izpildītām pilnā apjomā
bez jebkādu citu papildus darbību veikšanas vai dokumentu parakstīšanas.

Zvērināts advokāts Andrejs Podrazs”

Tas taču nav nopietni, ne?
Summa nemaz tik liela nav, lai šādas vēstules sūtītu…Vai art šo vēstuli varu kaut ko iesākt? Griezties policijā vai ko tamlīdzīgu?

ātrais kredīts

Sveiki.
Man arī lieta diezgan piņķerīga. Dažus mēnešus atpakaļ paņēmu kredītu Dolce credit kompānijā, taču zaudēju darbu, līdz ar to atmaksāt nespēju. Vairākkārtīgi lūdzu rast iespēju atmaksāt pa daļām, respektīvi 10 ls mēnesī. Kompānijā uz šādu vienošanos neparakstās un piedāvā jaunu līgumu ar atmaksu 40 ls mēnesī. Tā, kā šobrīd nestrādāju, tad neesmu pārleicināta, vai šo summu spēšu nomaksāt, jo ir citi kredīti, kuri labprāt peikrita, ka maksāju 10 ls mēnesī. Tagad Dolce vēlas sniegt prasību tiesā. Ko Jūs domājat par šo/

kredīts sadale..

Labdien! Darba pazaudēšanas dēļ, nespēju vairs maksāt par dzīvokli, kuru ņēmu caur banku.. tagad banka to ir pārdevusi un ir palicis neatmaksātais kredīts. Tai laikā,kad viņu ņēmu dzīvoju kopā ar nu bijušo sievu, kredītu’ņēmām uz abiem, bet uz mana vārda, jo viņai alga bija par mazu.. tagad esam šķirušies, bet nu sanāk tagad,ka man tikai vienam jāatmaksā šī kredīta starpība,kas palikusi.. varat palidzēt ar padomiem, ko man iesākt? Kā varu šo kredītu sadalīt starp mums abiem? jo kā nekā ņēmām viņu kopā, neuzskatu,ka man tagad vienam jāmaksā, bet viņa dzīvo bez parādiem.. varbūt kaut kā caur tiesu? vai man atmaksājot visu summu pēc tam varu kā atgūt no viņas pusi? inkasso ceļā?

Tiesu izpildītāja piedziņa

Vai tiesu izpildītājs ir tiesīgs viekt visu kredīta summas piedziņu no galvotāja, ja parādnieks “SIA” turpina eksistēt vienkārši izvairoties no kredīta apmaksas. Parādnieks nav pasludināts par maksātnespējīgu, nav aprakstīta un izsolīta manta, nav izsolīts nekustamais īpašums.

Kredīta pagarināšāna (ātrais kredīts)

Lieta ir tāda, ka pusgadu atpakaļ paņēmu vienu ātro kredītu, bet paliku bez darba, tagad pusgadu jau maksāju noteikto summu par kredīta termiņa pagarināšanu, bet tās izmaksas drīz sasniegs kredīta pamatsummas apmēru, katru mēnesi es maksāju 20 LVL (jau samaksāju 120 LVL), bet pamatsumma ir 150 LVL, vai tad tie maksājumi var pārsniegt pamatsummas apmēru? Jau iepriekš paldies!

paraadu piedzinjas izmaksas

Lasiju, to ka paraadpiedzineeji par izdevumiem saistiibaa ar krediitu, kursh ir nodots no kreditora, driikst pieprasiit ne vairaak kaa 12 Ls, gribeeju paarliecinaaties vai shii informaacija ir patiesa?

Atbalstu grozījumus CPL

Latvijas Valsts Prezidentam
Andrim Bērziņam
Pils laukums 3, Rīga, LV-1900

Par likuma grozījumu iesniegšanu Saeimā.

Vēršamies pie Jums ievērojot Latvijas Republikas Satversmē noteiktās Valsts Prezidenta pilnvaras (Satversme 47.pants Valsts Prezidentam ir likuma ierosināšanas tiesība).
Mums un mūsu tuviniekiem kopš 2008.gada algas ir samazinātas par ~50%, bet jau pirms algas samazināšanas, lai nodrošinātu ar iztikas līdzekļiem sevi un savus ģimenes locekļus, viņi bija spiesti strādāt vairākās darba vietās. Visgrūtāk ir ģimenēm ar bērniem.
Latvijā nav likuma vai noteikumu, kas regulē to personu aizsardzību, kurām ekonomiskās krīzes apstākļos ir grūtības pildīt vai arī nav iespējas vispār pildīt uzņemtās saistības.
Valstī ir tikai 1,15 miljoni ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, bet vairāk kā 800 000 no Latvijas iedzīvotājiem ir kredītņēmēji un katram no viņiem ir gan galvotāji, gan ģimene, tāpēc kredītņēmēju jautājums ir nopietna sociāla problēma, kuru nedrīkst ignorēt.
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju objektīvu apstākļu dēļ pašlaik slīgst parādu jūgā. Spēkā esošā likumdošana ļauj parādniekam atņemt visu - gan kredītņēmēja, gan galvotāja īpašumus. Straujā nekustamo īpašumu cenu krituma dēļ arī ar to lielākoties vēl nav gana, lai dzēstu parādus.
Šeit veidojas zināmas pretrunas ne tikai ar valsts likumiem, bet arī cilvēktiesību normām. Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 3.pants nosaka, ka cilvēkam ir tiesības uz dzīvību. Bez mājokļa un iztikas līdzekļiem mūsu klimata apstākļos cilvēka dzīvība ir nopietni apdraudēta ļoti īsā laikā. Uzskatam, ka šajā gadījumā, neatstājot cilvēkiem iztikas minimumu, ir pārkāptas šo cilvēku tiesības uz dzīvību, kā arī šādā attieksmē pret viņiem ir pārkāptas morāles un ētikas normas.
Lūdzam ievērot citu ES valstu pieredzi, piemēram, Anglijā un Velsā attiecībā uz rīkojumiem par naudas līdzekļu arestu tiesa ņems vērā, cik daudz līdzekļu atbildētājam ir nepieciešams pārtikai, nomas maksai vai ķīlu zīmei un ikdienai, kā arī lai regulāri apmaksātu rēķinus, piemēram, par elektrību. To dēvē par “aizsargātu ienākumu līmeni”. Rīkojums par naudas līdzekļu arestu tiks izdots, ja atbildētājs nopelna vairāk par aizsargātu ienākumu līmeni. Arī Zviedrijā var apķīlāt tikai darba algas daļu, proti, to, kas paliek pāri no tā, kas vajadzīgs parādniekam sevis un ģimenes uzturēšanai. Līdzīga prakse ir arī pārējās ES valstīs.
Valsts tiešais uzdevums ir savu pilsoņu, to interešu aizstāvība (cilvēktiesības, bērnu tiesības, patērētāju tiesības).
Cilvēki, kam netiek atstāti iztikas līdzekļi, nav ieinteresēti strādāt legāli un maksāt nodokļus, kuru jau tagad ir par maz, lai uzturētu skolas, slimnīcas, nodrošinātu sociālos pabalstus, mieru un drošību valstī. Daudzi ir spiesti kļūt par vajājamiem bēgļiem savā valstī, vai izbraukt no tās.
Atbalstam un pievienojamies Latvijas Apvienotās Policistu arodbiedrības prezidenta Agra Sūnas, Rīgas Reģiona Pašvaldības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas Daces Kaminskas, Latvijas Nacionālās Operas Simfoniskā orķestra mākslinieku neatkarīgās arodbiedrības priekšsēdētāja Alda Grundes, Latvijas Aviācijas darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētāja Vladimira Goļakova, Latvijas Ūdens transporta arodbiedrību federācijas priekšsēdētāja Alekseja Holodņuka, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas padomes priekšsēdētājas Teklas Žabovas, Latvijas kredītņēmēju apvienības valdes locekļa Jāņa Āboliņa parakstīto priekšlikumu par grozījumiem likumos.
Tāpēc mēs apakšā parakstījušies aicinām Latvijas Valsts Prezidentu saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 47.pantu ierosināt veikt grozījumus:

[1] Civilprocesa likumā un papildināt Civilprocesa likuma 594.pantu ar tekstu: jebkurā gadījumā parādniekam jāatstāj nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, bet uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā — nauda 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu.

[2] Civilprocesa likuma 595.panta 2.daļu aizstāt ar tekstu: jebkurā gadījumā parādniekam jāatstāj nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, bet uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā — nauda 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu.

[3] veikt grozījumus Civillikuma 1330.pantā, papildinot to ar tekstu: gadījumā, ja ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtība kopš ieķīlāšanas brīža ir kritusies vairāk par 10% un ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi nav pietiekoši, lai segtu ķīlas ņēmēja prasījumu, pie kam īpašuma tirgus vērtība samazinājusies no ieķīlātāja neatkarīgu apstākļu dēļ, bet īpašums ir saglabājis visas savas īpašības vai pat uzlabojis tās kopš ieķīlāšanas brīža, ķīlas ņēmējam nav tiesība prasīt no parādnieka kā parāda atlikumu, tā arī pārdošanai taisīto nepieciešamo izdevumu samaksu.

ATBALSTĪTĀJU PARAKSTI

Atbalstīsim grozījumus likumos!

2011.gada 17.oktobrī Reģiona Pašvaldības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Dace Kaminska, Latvijas Apvienotās Policistu arodbiedrības prezidents Agris Sūna, RRPDA Rīgas Domes centrālās administrācijas pirmorganizācijas vadītājs Aivars Upāns, Rīgas Latvijas Nacionālās Operas Simfoniskā orķestra mākslinieku neatkarīgās arodbiedrības priekšsēdētājs Aldis Grunde, Latvijas Aviācijas darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs Vladimirs Goļakovs, Latvijas Ūdens transporta arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs Aleksejs Holodņuks, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova, Latvijas kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš kopīgi parakstīja priekšlikumus Valsts Prezidentam likumu grozījumiem, lai aizsargātu iedzīvotājus, ierobežojot ieturējumu apmēru gan no darba algas, gan pensijas, un aizsargātu ķīlas devējus pret iespējamiem jauniem nekustamā īpašuma cenu burbuļiem.
Kopš 2008.gada vairumam Latvijas iedzīvotāju algas ir samazinātas par ~50%. Visgrūtāk ir ģimenēm ar bērniem.
Latvijā nav likuma vai noteikumu, kas regulē to personu aizsardzību, kurām ekonomiskās krīzes apstākļos ir grūtības pildīt vai arī nav iespējas vispār pildīt uzņemtās saistības.
Valstī ir tikai 1,15 miljoni ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, bet vairāk kā 800 000 no Latvijas iedzīvotājiem ir kredītņēmēji un katram no viņiem ir gan galvotāji, gan ģimene, tāpēc kredītņēmēju jautājums ir nopietna sociāla problēma, kuru nedrīkst ignorēt.
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju objektīvu apstākļu dēļ pašlaik slīgst parādu jūgā. Spēkā esošā likumdošana ļauj parādniekam atņemt visu - gan kredītņēmēja, gan galvotāja īpašumus. Straujā nekustamo īpašumu cenu krituma dēļ arī ar to lielākoties vēl nav gana, lai dzēstu parādus.
Šeit veidojas zināmas pretrunas ne tikai ar valsts likumiem, bet arī cilvēktiesību normām. Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 3.pants nosaka, ka cilvēkam ir tiesības uz dzīvību. Bez mājokļa un iztikas līdzekļiem mūsu klimata apstākļos cilvēka dzīvība ir nopietni apdraudēta ļoti īsā laikā. Uzskatam, ka šajā gadījumā, neatstājot cilvēkiem iztikas minimumu, ir pārkāptas šo cilvēku tiesības uz dzīvību, kā arī šādā attieksmē pret viņiem ir pārkāptas morāles un ētikas normas.
Lūdzam ievērot citu ES valstu pieredzi, piemēram, Anglijā un Velsā attiecībā uz rīkojumiem par naudas līdzekļu arestu tiesa ņems vērā, cik daudz līdzekļu atbildētājam ir nepieciešams pārtikai, nomas maksai vai ķīlu zīmei un ikdienai, kā arī lai regulāri apmaksātu rēķinus, piemēram, par elektrību. To dēvē par “aizsargātu ienākumu līmeni”. Rīkojums par naudas līdzekļu arestu tiks izdots, ja atbildētājs nopelna vairāk par aizsargātu ienākumu līmeni. Arī Zviedrijā var apķīlāt tikai darba algas daļu, proti, to, kas paliek pāri no tā, kas vajadzīgs parādniekam sevis un ģimenes uzturēšanai. Līdzīga prakse ir arī pārējās ES valstīs.
Valsts tiešais uzdevums ir savu pilsoņu, to interešu aizstāvība (cilvēktiesības, bērnu tiesības, patērētāju tiesības).
Cilvēki, kam netiek atstāti iztikas līdzekļi, nav ieinteresēti strādāt legāli un maksāt nodokļus, kuru jau tagad ir par maz, lai uzturētu skolas, slimnīcas, nodrošinātu sociālos pabalstus, mieru un drošību valstī. Daudzi ir spiesti kļūt par vajājamiem bēgļiem savā valstī, vai izbraukt no tās.
Ņemot vērā, ka ne Saeima, ne valdība līdz šim nav izrādījusi iniciatīvu, lai aizsargātu to personu aizsardzību, kurām ekonomiskās krīzes apstākļos ir grūtības pildīt vai arī nav iespējas vispār pildīt uzņemtās saistības, uzskatam, ka sabiedrībai ir jāiejaucas, piedāvājam veikt grozījumus:
[1] Civilprocesa likumā un papildināt Civilprocesa likuma 594.pantu ar tekstu: jebkurā gadījumā parādniekam jāatstāj nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, bet uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā — nauda 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu.

[2] Civilprocesa likuma 595.panta 2.daļu aizstāt ar tekstu: jebkurā gadījumā parādniekam jāatstāj nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, bet uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā — nauda 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu.

[3] veikt grozījumus Civillikuma 1330.pantā, papildinot to ar tekstu: gadījumā, ja ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtība kopš ieķīlāšanas brīža ir kritusies vairāk par 10% un ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi nav pietiekoši, lai segtu ķīlas ņēmēja prasījumu, pie kam īpašuma tirgus vērtība samazinājusies no ieķīlātāja neatkarīgu apstākļu dēļ, bet īpašums ir saglabājis visas savas īpašības vai pat uzlabojis tās kopš ieķīlāšanas brīža, ķīlas ņēmējam nav tiesība prasīt no parādnieka kā parāda atlikumu, tā arī pārdošanai taisīto nepieciešamo izdevumu samaksu.
Visi, kas vēlas, arī var pievienoties šai arodbiedrību iniciatīvai, parakstīt šo priekšlikumu likumu grozījumiem un nosūtīt Valsts prezidentam.