kredīts sadale..

Labdien! Darba pazaudēšanas dēļ, nespēju vairs maksāt par dzīvokli, kuru ņēmu caur banku.. tagad banka to ir pārdevusi un ir palicis neatmaksātais kredīts. Tai laikā,kad viņu ņēmu dzīvoju kopā ar nu bijušo sievu, kredītu’ņēmām uz abiem, bet uz mana vārda, jo viņai alga bija par mazu.. tagad esam šķirušies, bet nu sanāk tagad,ka man tikai vienam jāatmaksā šī kredīta starpība,kas palikusi.. varat palidzēt ar padomiem, ko man iesākt? Kā varu šo kredītu sadalīt starp mums abiem? jo kā nekā ņēmām viņu kopā, neuzskatu,ka man tagad vienam jāmaksā, bet viņa dzīvo bez parādiem.. varbūt kaut kā caur tiesu? vai man atmaksājot visu summu pēc tam varu kā atgūt no viņas pusi? inkasso ceļā?

Tiesu izpildītāja piedziņa

Vai tiesu izpildītājs ir tiesīgs viekt visu kredīta summas piedziņu no galvotāja, ja parādnieks “SIA” turpina eksistēt vienkārši izvairoties no kredīta apmaksas. Parādnieks nav pasludināts par maksātnespējīgu, nav aprakstīta un izsolīta manta, nav izsolīts nekustamais īpašums.

Kredīta pagarināšāna (ātrais kredīts)

Lieta ir tāda, ka pusgadu atpakaļ paņēmu vienu ātro kredītu, bet paliku bez darba, tagad pusgadu jau maksāju noteikto summu par kredīta termiņa pagarināšanu, bet tās izmaksas drīz sasniegs kredīta pamatsummas apmēru, katru mēnesi es maksāju 20 LVL (jau samaksāju 120 LVL), bet pamatsumma ir 150 LVL, vai tad tie maksājumi var pārsniegt pamatsummas apmēru? Jau iepriekš paldies!

paraadu piedzinjas izmaksas

Lasiju, to ka paraadpiedzineeji par izdevumiem saistiibaa ar krediitu, kursh ir nodots no kreditora, driikst pieprasiit ne vairaak kaa 12 Ls, gribeeju paarliecinaaties vai shii informaacija ir patiesa?

Atbalstu grozījumus CPL

Latvijas Valsts Prezidentam
Andrim Bērziņam
Pils laukums 3, Rīga, LV-1900

Par likuma grozījumu iesniegšanu Saeimā.

Vēršamies pie Jums ievērojot Latvijas Republikas Satversmē noteiktās Valsts Prezidenta pilnvaras (Satversme 47.pants Valsts Prezidentam ir likuma ierosināšanas tiesība).
Mums un mūsu tuviniekiem kopš 2008.gada algas ir samazinātas par ~50%, bet jau pirms algas samazināšanas, lai nodrošinātu ar iztikas līdzekļiem sevi un savus ģimenes locekļus, viņi bija spiesti strādāt vairākās darba vietās. Visgrūtāk ir ģimenēm ar bērniem.
Latvijā nav likuma vai noteikumu, kas regulē to personu aizsardzību, kurām ekonomiskās krīzes apstākļos ir grūtības pildīt vai arī nav iespējas vispār pildīt uzņemtās saistības.
Valstī ir tikai 1,15 miljoni ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, bet vairāk kā 800 000 no Latvijas iedzīvotājiem ir kredītņēmēji un katram no viņiem ir gan galvotāji, gan ģimene, tāpēc kredītņēmēju jautājums ir nopietna sociāla problēma, kuru nedrīkst ignorēt.
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju objektīvu apstākļu dēļ pašlaik slīgst parādu jūgā. Spēkā esošā likumdošana ļauj parādniekam atņemt visu - gan kredītņēmēja, gan galvotāja īpašumus. Straujā nekustamo īpašumu cenu krituma dēļ arī ar to lielākoties vēl nav gana, lai dzēstu parādus.
Šeit veidojas zināmas pretrunas ne tikai ar valsts likumiem, bet arī cilvēktiesību normām. Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 3.pants nosaka, ka cilvēkam ir tiesības uz dzīvību. Bez mājokļa un iztikas līdzekļiem mūsu klimata apstākļos cilvēka dzīvība ir nopietni apdraudēta ļoti īsā laikā. Uzskatam, ka šajā gadījumā, neatstājot cilvēkiem iztikas minimumu, ir pārkāptas šo cilvēku tiesības uz dzīvību, kā arī šādā attieksmē pret viņiem ir pārkāptas morāles un ētikas normas.
Lūdzam ievērot citu ES valstu pieredzi, piemēram, Anglijā un Velsā attiecībā uz rīkojumiem par naudas līdzekļu arestu tiesa ņems vērā, cik daudz līdzekļu atbildētājam ir nepieciešams pārtikai, nomas maksai vai ķīlu zīmei un ikdienai, kā arī lai regulāri apmaksātu rēķinus, piemēram, par elektrību. To dēvē par “aizsargātu ienākumu līmeni”. Rīkojums par naudas līdzekļu arestu tiks izdots, ja atbildētājs nopelna vairāk par aizsargātu ienākumu līmeni. Arī Zviedrijā var apķīlāt tikai darba algas daļu, proti, to, kas paliek pāri no tā, kas vajadzīgs parādniekam sevis un ģimenes uzturēšanai. Līdzīga prakse ir arī pārējās ES valstīs.
Valsts tiešais uzdevums ir savu pilsoņu, to interešu aizstāvība (cilvēktiesības, bērnu tiesības, patērētāju tiesības).
Cilvēki, kam netiek atstāti iztikas līdzekļi, nav ieinteresēti strādāt legāli un maksāt nodokļus, kuru jau tagad ir par maz, lai uzturētu skolas, slimnīcas, nodrošinātu sociālos pabalstus, mieru un drošību valstī. Daudzi ir spiesti kļūt par vajājamiem bēgļiem savā valstī, vai izbraukt no tās.
Atbalstam un pievienojamies Latvijas Apvienotās Policistu arodbiedrības prezidenta Agra Sūnas, Rīgas Reģiona Pašvaldības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas Daces Kaminskas, Latvijas Nacionālās Operas Simfoniskā orķestra mākslinieku neatkarīgās arodbiedrības priekšsēdētāja Alda Grundes, Latvijas Aviācijas darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētāja Vladimira Goļakova, Latvijas Ūdens transporta arodbiedrību federācijas priekšsēdētāja Alekseja Holodņuka, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas padomes priekšsēdētājas Teklas Žabovas, Latvijas kredītņēmēju apvienības valdes locekļa Jāņa Āboliņa parakstīto priekšlikumu par grozījumiem likumos.
Tāpēc mēs apakšā parakstījušies aicinām Latvijas Valsts Prezidentu saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 47.pantu ierosināt veikt grozījumus:

[1] Civilprocesa likumā un papildināt Civilprocesa likuma 594.pantu ar tekstu: jebkurā gadījumā parādniekam jāatstāj nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, bet uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā — nauda 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu.

[2] Civilprocesa likuma 595.panta 2.daļu aizstāt ar tekstu: jebkurā gadījumā parādniekam jāatstāj nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, bet uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā — nauda 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu.

[3] veikt grozījumus Civillikuma 1330.pantā, papildinot to ar tekstu: gadījumā, ja ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtība kopš ieķīlāšanas brīža ir kritusies vairāk par 10% un ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi nav pietiekoši, lai segtu ķīlas ņēmēja prasījumu, pie kam īpašuma tirgus vērtība samazinājusies no ieķīlātāja neatkarīgu apstākļu dēļ, bet īpašums ir saglabājis visas savas īpašības vai pat uzlabojis tās kopš ieķīlāšanas brīža, ķīlas ņēmējam nav tiesība prasīt no parādnieka kā parāda atlikumu, tā arī pārdošanai taisīto nepieciešamo izdevumu samaksu.

ATBALSTĪTĀJU PARAKSTI

Atbalstīsim grozījumus likumos!

2011.gada 17.oktobrī Reģiona Pašvaldības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Dace Kaminska, Latvijas Apvienotās Policistu arodbiedrības prezidents Agris Sūna, RRPDA Rīgas Domes centrālās administrācijas pirmorganizācijas vadītājs Aivars Upāns, Rīgas Latvijas Nacionālās Operas Simfoniskā orķestra mākslinieku neatkarīgās arodbiedrības priekšsēdētājs Aldis Grunde, Latvijas Aviācijas darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs Vladimirs Goļakovs, Latvijas Ūdens transporta arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs Aleksejs Holodņuks, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova, Latvijas kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš kopīgi parakstīja priekšlikumus Valsts Prezidentam likumu grozījumiem, lai aizsargātu iedzīvotājus, ierobežojot ieturējumu apmēru gan no darba algas, gan pensijas, un aizsargātu ķīlas devējus pret iespējamiem jauniem nekustamā īpašuma cenu burbuļiem.
Kopš 2008.gada vairumam Latvijas iedzīvotāju algas ir samazinātas par ~50%. Visgrūtāk ir ģimenēm ar bērniem.
Latvijā nav likuma vai noteikumu, kas regulē to personu aizsardzību, kurām ekonomiskās krīzes apstākļos ir grūtības pildīt vai arī nav iespējas vispār pildīt uzņemtās saistības.
Valstī ir tikai 1,15 miljoni ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, bet vairāk kā 800 000 no Latvijas iedzīvotājiem ir kredītņēmēji un katram no viņiem ir gan galvotāji, gan ģimene, tāpēc kredītņēmēju jautājums ir nopietna sociāla problēma, kuru nedrīkst ignorēt.
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju objektīvu apstākļu dēļ pašlaik slīgst parādu jūgā. Spēkā esošā likumdošana ļauj parādniekam atņemt visu - gan kredītņēmēja, gan galvotāja īpašumus. Straujā nekustamo īpašumu cenu krituma dēļ arī ar to lielākoties vēl nav gana, lai dzēstu parādus.
Šeit veidojas zināmas pretrunas ne tikai ar valsts likumiem, bet arī cilvēktiesību normām. Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 3.pants nosaka, ka cilvēkam ir tiesības uz dzīvību. Bez mājokļa un iztikas līdzekļiem mūsu klimata apstākļos cilvēka dzīvība ir nopietni apdraudēta ļoti īsā laikā. Uzskatam, ka šajā gadījumā, neatstājot cilvēkiem iztikas minimumu, ir pārkāptas šo cilvēku tiesības uz dzīvību, kā arī šādā attieksmē pret viņiem ir pārkāptas morāles un ētikas normas.
Lūdzam ievērot citu ES valstu pieredzi, piemēram, Anglijā un Velsā attiecībā uz rīkojumiem par naudas līdzekļu arestu tiesa ņems vērā, cik daudz līdzekļu atbildētājam ir nepieciešams pārtikai, nomas maksai vai ķīlu zīmei un ikdienai, kā arī lai regulāri apmaksātu rēķinus, piemēram, par elektrību. To dēvē par “aizsargātu ienākumu līmeni”. Rīkojums par naudas līdzekļu arestu tiks izdots, ja atbildētājs nopelna vairāk par aizsargātu ienākumu līmeni. Arī Zviedrijā var apķīlāt tikai darba algas daļu, proti, to, kas paliek pāri no tā, kas vajadzīgs parādniekam sevis un ģimenes uzturēšanai. Līdzīga prakse ir arī pārējās ES valstīs.
Valsts tiešais uzdevums ir savu pilsoņu, to interešu aizstāvība (cilvēktiesības, bērnu tiesības, patērētāju tiesības).
Cilvēki, kam netiek atstāti iztikas līdzekļi, nav ieinteresēti strādāt legāli un maksāt nodokļus, kuru jau tagad ir par maz, lai uzturētu skolas, slimnīcas, nodrošinātu sociālos pabalstus, mieru un drošību valstī. Daudzi ir spiesti kļūt par vajājamiem bēgļiem savā valstī, vai izbraukt no tās.
Ņemot vērā, ka ne Saeima, ne valdība līdz šim nav izrādījusi iniciatīvu, lai aizsargātu to personu aizsardzību, kurām ekonomiskās krīzes apstākļos ir grūtības pildīt vai arī nav iespējas vispār pildīt uzņemtās saistības, uzskatam, ka sabiedrībai ir jāiejaucas, piedāvājam veikt grozījumus:
[1] Civilprocesa likumā un papildināt Civilprocesa likuma 594.pantu ar tekstu: jebkurā gadījumā parādniekam jāatstāj nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, bet uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā — nauda 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu.

[2] Civilprocesa likuma 595.panta 2.daļu aizstāt ar tekstu: jebkurā gadījumā parādniekam jāatstāj nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, bet uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā — nauda 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu.

[3] veikt grozījumus Civillikuma 1330.pantā, papildinot to ar tekstu: gadījumā, ja ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtība kopš ieķīlāšanas brīža ir kritusies vairāk par 10% un ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi nav pietiekoši, lai segtu ķīlas ņēmēja prasījumu, pie kam īpašuma tirgus vērtība samazinājusies no ieķīlātāja neatkarīgu apstākļu dēļ, bet īpašums ir saglabājis visas savas īpašības vai pat uzlabojis tās kopš ieķīlāšanas brīža, ķīlas ņēmējam nav tiesība prasīt no parādnieka kā parāda atlikumu, tā arī pārdošanai taisīto nepieciešamo izdevumu samaksu.
Visi, kas vēlas, arī var pievienoties šai arodbiedrību iniciatīvai, parakstīt šo priekšlikumu likumu grozījumiem un nosūtīt Valsts prezidentam.

Vai var nokavēt bankrota procedūru iesniegšanu?

Dzirdēju, ka gadījumā, ja banka iesniedz prasību tiesā par kredīta nemaksāšanu, tad bankrota procedūru pieteikt vairs nevar! Vai tā ir taisnība un vai vispār ir iespējams nokavēt bankrota procedūras pieteikšanu? Runa iet par hipotekāro kredītu.
Pieļauju, ka dažiem tas varētu likties elementārs vai arī muļķīgs jautājums un jau iepriekš par to atvainojos, bet mani tiko reali nobiedēja!
Paldies!

Neskaidriiba ar ZTI…

Taa stunda ir situsi…godpraatiigi straadaaju oficiaali - jau 4-to meenesi man no darba algs vilka nost 30%…palika nieka 100Ls atmaksaajami, kad uz darba vietu shoriit atnaaca kaarteejais ZTI riikojums par ietureesanu - kopaa meenesii buus jau 50% jaatdod…Algu sanjemu skaidraa naudaa, viss oficiaali…
Zvaniiju attieciigajiem ZTI, jo reaali sanjemu nedaudz vairaak par min algu…shobriid man darba deveejs skaita uz zti noraadiito kontu 30%, neatstaajot man min algu…Tuuliit saaksies jautriiba, jo buus jaaskaita nu jau
50% …vai tad Darba likuma 80. pants nemaz tiem sunjiem nav jaaieveero?
Pienjemsim, ka alga ir 200…-50%, paliekk 100Ls…smiekliigi protams bez gala …

Ātrie kredīti

SMScredit.lv (uzņēmuma blakus-nosaukumi Vivus.lv, OFG) slīgst parādos - aktīvos tam 4.6 no 4.7 milj. ir nedrošie parādi. Skat. http://bitly.com/pLUAid - tur esmu publicējis veselus 5 ~20 lpp. garus 2010. gada finanšu pārskatus par minētajiem ātrajiem kreditoriem. Situācija dramatiska - ja kaut vai mēnesi uzņēmumā neienāks nauda - būs bankrots. Un tad visi, kas paņēma tos kredītus - varēs tos neatdot.

Vai var iegūt vienu kredītu citu mazo parādsaistību nomaksai .

Labvakar visiem! Esmu izmisumaa! pirms pusgada bija darbs,panjeemu 4 mazos sms kreditus,pagarinaaju,pagarinaaju atmaksu,tad zaudeeju darbu un nespeeju maksaat visu. 2 ir nodoti paraadu piedzinjai. 1400ls vajadziigi ,lai visu nomaksaatu! Tgd dabuju darbu un man ir 350ls ienaakumi.Vai ir iespeeja kkur dabuut krediitu,vai paarkrediteet uz kkurieni,lai es vareetu visiem tiem mazajiem kantoriem atdot un maksaat vienam krediitdeveejam? lai man vnk tie procenti nekraajas. Nevaru naktiis normaali guleet paliidziet luudzu kaads ar padomu,buushu ljoti pateiciigs! gribu,lai ir viens krediits ,nevis 4 mazie,kad jau tie paraadu piedzineeji sienaas klaat. padalieties ar pieredzi kaads