Notiek arī tā…

Ja tas nebūtu noticis ar man tuvu draugu, nekad neticētu, ka tā vispār var notikt.

Stāsts no vienas puses ir gauži banāls, no otras puses tas apliecina, ka krīze mūsu valstī ir daudz dziļāka kā mēs domājām.

Mans draugs īrē dzīvokli no ļoti pārtikuša cilvēka, kam atšķirībā no daudziem citiem nav problēmu maksāt kredīta maksājumus. Tomēr izrādās, ka bagātiem arī visādi gadās, un neskatoties uz to, ka kontos vienmēr ir bijusi nauda, banka pamanījās šo dzīvokli pārdot izsolē.

Mans draugs, domājot, ka dzīvo tiesiskā valstī, paļāvās uz likumiem, ka, mainoties īpašniekiem, īres līgums paliek spēkā, un mierīgi turpināja dzīvot īrētajā dzīvoklī, līdz vienā jaukā dienā dzīvoklī ielauzās jaunais īpašnieks un ar divu juridiski neizglītotu policistu palīdzību bez jebkādiem paskaidrojumiem izlika manu draugu no dzīvokļa, paturot mana daruga mēbeles un citas mantas. Kā jau visi normāli cilvēki, arī mans draugs zvanīja uz 112 un lūdza policijas palīdzību, lai iekļūtu atpakaļ dzīvoklī. Dzīvoklī viņš iekļuva pēc divām stundām, bet jaunais īpašnieks šīs 2 stundas bija saimniekojis pa mana drauga mantām, jau bija nomainījis atslēgas un dzīvoklī turpmāk kopā ar manu draugu palika bruņots cilvēks, kuru algoja jaunais īpašnieks. To redzēja arī policijas darbinieki, kurus mans draugs izsauca, bet atteicās piefiksēt protokolā. Bruņotie apsargi katru dienu mainījās, ierodoties uz šo objektu ar valsts policijas transportu. No tā mans draugs saprata, ka bruņotie apsargi savā brīvajā laikā strādā valsts policijā. Te nu arī redzams rezultāts policijas darbinieku mazajām algām. Ta arī nesaprotu vai šie policisti ir ļoti neizglītoti, vai ir vilkači ar uzplečiem, jo kā citādāk to nosaukt, ja policijas darbinieki atbalsta noziedzīgu rīcību (patvarību) un nespēj atšķirt noziegumu no civiltiesiska strīda. Policijas darbinieki manam draugam mēģināja iestāstīt, ka jaunais īpašnieks ir iegādājies dzīvokli ar visām mēbelēm un citām īrnieka mantām, kas atrodas dzīvoklī, un tapēc neļauj manam draugam pat izvest savas mantas.

Tie ir tikai ziediņi, kad mans draugs atteicās savas mantas labprātīgi uzdāvināt jaunajam īpašniekam, tad jaunais īpašnieks, zinot, ka ir spēkā esošs īres līgums ar manu draugu, ieveda dzīvoklī svešus cilvēkus, ielaida tos istabā, kur atradās mana drauga mēbeles un citas lietas, un norādīja, ka viņa atvestie cilvēki var tās izmantot kā savējās. Šie jaunievestie īrnieki uzvedās izaicinoši, smēķēja, staigājot pa visu dzīvokli, lietoja mana drauga mantas, izteica mājienus par savu saistību ar noziedzīgo pasauli, kā arī nepārprotami norādīja, ka viņiem ir ietekme uz policijas darbiniekiem. Mans draugs izsauca policiju, lai aizsargātu savas tiesības, bet atbraukušo policijas darbinieku atbilde bija tāda, ka jaunais īpašnieks var darīt ko vēlas un manam draugam kā īrniekam nav nekādas tiesības pret to iebilst, tikai tiesas ceļā. Policijas klātbūtnē no divām istabām tika iznestas mana drauga mantas un tajās iegāja šie svešie cilvēki. Šie jaunievestie īrnieki darīja neiedomājamas lietas, lai padarītu mana drauga dzīvi dzīvoklī neiespējamu - sabāza visās malās sapuvušas zivis, piekakāja (!!!) vannu, aizdambēja tualeti, sanesa pilnu dzīvokli ar smakojošiem, atkritumiem piebāztiem maisiem un skapjiem (iespējams no policijas iecirkņa). Lieki teikt, ka dzīvoklī viņi paši nepalika. Šie cilvēki katru vakaru ienāk mana drauga īrētajā dzīvoklī uz īsu brīdi, lai veiktu darbības, kas padara viņa dzīvošanu šajā dzīvoklī neciešamu un piedraudēja, ka turpinās savas cūciskās darbības tikmēr, kamēr mans draugs piekritīs lauzt īres līgumu. Policija uz izsaukumiem neatsaucās, norādot, ka tas ir civiltiesisks strīds. Šaja laikā tika izteikti draudi viņa gimenes locekļiem un sabojāta viņam piederošā automašīna.

Kā jau minēju, šie brašuļi jau sākumā norādīja, ka ir saistīti gan ar noziedzniekiem, gan policiju, bet bija par kautrīgiem, lai nosauktu savus vārdus, tomēr katrs sliktais darbs kādreiz nāk gaismā un izrādījās, ka galvenais barvedis ir vienkāršs policijas iecirkņa dežurants, kurš no darba brīvajā laikā nodarbojas ar prettiesisku īrnieku izdzīvošanu no dzīvokļiem, tajā rajonā, kur pats strādā policijā.

Ja viens darvas piliens var sabojāt meduspodu, tad daži šādi policisti bojā visas Valsts policijas reputāciju.

Patvarīga izlikšana

Noskatījos sižetu „ Kriminal +” par īrnieku un izīrētāju attiecībām Strēlnieku ielā 9, Rīgā. Labs pērkamās žurnālistikas paraugs, kurā atspoguļots tikai vienas puses viedoklis un tas pats izpušķotā veidā.
Šis, protams, nav vienīgais gadījums, kad jaunie īpašnieki rīkojas patvarīgi un mēģina vardarbīgi piespiest īrniekus atteikties no īres līgumiem un bez tiesas sprieduma izlikt no dzīvojamās telpas. Pēdējā laikā izsolēs par piespiedu pārdošanas vērtību tiek pārdoti ļoti daudzi nekustamie īpašumi un jautājums, kur paliek tajos dzīvojošie cilvēki kļūst arvien aktuālāks. Mazliet aizsargātāki ir īrnieki, kurus sargā likums „Par dzīvojamo telpu īri”. Jādomā, ka par sižetā parādīto jaunā īpašnieka patvarību jau ir ierosināta krimināllieta, ja nē, tad gadījumu būtu vērts izvērtēt korupcijas apkarotājiem.
Lai labāk izprastu situāciju, jāņem vērā kā šo situāciju regulē likumi. Ja kāds iegādajas dzīvokli izsolē, tad jārēķinās, ka iepriekšējā īpašnieka noslēgtie īres līgumi paliek spēkā. Īrnieku var izlikt tikai ar tiesas spriedumu par izlikšanu no dzīvojamās telpas. Pat, ja jaunajam īpašniekam ir tiesas lēmums par ievešanu valdījumā, tad ievešanu valdījumā veic tiesu izpildītājs, nevis pats jaunais īpašnieks vardarbīgi uzlaužot durvis. Tiesas lēmums par ievešanu valdījumā skar tikai pašu parādnieku un viņa ģimenes locekļus, nevis īrniekus.
Biju liecinieks līdzīgai situācijai Jūrmalā, kad kādas bankas meitas uzņēmums nedēļu vārda tiešajā nozīmē terorizēja īrniekus. Jāsaka paldies Jūrmalas policijai, kura rīkojās profesionāli un, neskatoties uz paša bankas viceprezidenta klātbūtni, atbrīvoja dzīvojamās telpas no šīm patvarīgajām personām. Līdzīgu situāciju būs arvien vairāk un vienīgais veids, kā sevi aizsargāt ir zināt savas tiesības un, protams, Valsts policija, kura prot atšķirt patvarību no civiltiesiska strīda.
Iesaku nepaslinkot, nonākot līdzīgā situācijā, un vērsties arī pie Tiesībsarga. Tiesībsargs izvērtē sūdzības par gadījumiem, kad cilvēki bez attiecīga tiesas sprieduma tika izlikti no dzīvokļiem. Parasti cilvēki norāda uz situācijām, kad, piemēram, dzīvojamās telpas īpašnieks īrnieka prombūtnes laikā ir uzlauzis dzīvokļa durvis, izlicis tam piederošās mantas, nomainījis dzīvokļa ārdurvis vai durvju slēdzeni un nelaiž īrnieku atpakaļ dzīvoklī. Līdzīga informācija tika atspoguļota arī plašsaziņas līdzekļos.
Strādājot pie šī jautājuma, Tiesībsargs ir apzinājis problēmas, kas saistītas ar valstī izstrādāto tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanu un paudis savu nostāju par iespējamiem to risinājumiem. Patvarīgas izlikšanas gadījumos tiek skartas tiesības uz mājokli un mājokļa neaizskaramību. Tiesības uz mājokli ir nostiprinātas ANO Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un nozīmē tiesības dzīvot kaut kur drošībā, mierā un cieņā. Tiesības uz mājokļa neaizskaramību ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmē, ANO Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un nozīmē to, ka nedrīkst patvarīgi vai nelikumīgi apdraudēt kāda dzīvokļa neaizskaramību un ka katram ir tiesības uz likuma aizsardzību pret šādiem apdraudējumiem. Par tiesību uz mājokļa neaizskaramību aizskārumu var runāt gan tad, ja kāds ir prettiesiski iekļuvis personas dzīvoklī, neatkarīgi no tā, vai tas ir radījis kādas sekas vai nav, gan tad, ja kādas citas personas prettiesiskas rīcības rezultātā persona ir zaudējusi iespēju izmantot savu mājokli.
Starptautiskie cilvēktiesību dokumenti un Latvijas Republikas Satversme paredz, ka personai ir jābūt aizsargātai pret patvarīgu izlikšanu. No šiem dokumentiem izriet valsts pienākums izveidot personai pieejamus tiesību aizsardzības mehānismus, kurus tā varētu izmantot patvarīgas izlikšanas gadījumā. Valsts izveidotajām institūcijām ir jābūt tiesīgām izskatīt jautājumu pēc būtības, pieņemt pusēm saistošu lēmumu un pārkāpuma konstatēšanas gadījumā nodrošināt, ka pārkāpuma radītās sekas tiek likvidētas un tiek atjaunota tiesiskā situācija, kāda, visticamāk, būtu bijusi, ja prettiesiskā rīcība nebūtu notikusi.
No tiesībām uz mājokli izriet arī valsts pienākums sekot līdzi situācijai nekustamā īpašuma tirgū, apzināt sociāli mazaizsargātu personu iespējas patstāvīgi nodrošināt sevi ar mājokli un veidot mehānismus mājokļu pieejamībai, piemēram, organizējot pabalstu sistēmu, nodrošināšanu ar dzīvojamo telpu, kreditēšanas politiku un citiem pasākumiem. Patvarīgas izlikšanas gadījumā valstij būtu jāsniedz atbalsts sociāli mazaizsargātām personām, piemēram, nodrošinot šādas personas ar pagaidu mājvietu.
Tātad valstij ir pienākums izveidot sistēmu, kurā cilvēks tiktu pasargāts no patvarīgas izlikšanas, bet, ja tāda tomēr notikusi, saņemtu efektīvu aizsardzību no valsts. Tiesībsarga pienākums ir izvērtēt, vai valsts ir izpildījusi šo savu pienākumu. Tiesībsarga uzdevums ir izsvērt, vai valsts ir darījusi pietiekami, lai cilvēkam, nonākot šādā situācijā, būtu iespējams sevi aizsargāt. Tiesībsarga birojā saņemtās ziņas un satraucošā informācija plašsaziņas līdzekļos rada nopietnas bažas par to, vai Latvijā patvarīgas izlikšanas gadījumā cilvēkam ir pieejami efektīvi aizsardzības līdzekļi.
Pašlaik Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti nepieļauj patvarīgu izlikšanu. Likums „Par dzīvojamo telpu īri” nosaka, ka jautājums par personas piespiedu izlikšanu ir risināms tiesas ceļā. Pat gadījumā, ja dzīvojamās telpas īpašnieks uzskata, ka personai nav tiesiska pamata lietot tās aizņemto dzīvojamo telpu, to drīkst izlikt tikai un vienīgi tiesas ceļā. Dzīvojamās telpas īpašniekam ir jāvēršas tiesā ar prasību par personas izlikšanu. Tikai tad, kad tiesa ir izvērtējusi jautājumu par personas tiesībām lietot dzīvojamo telpu un ir stājies spēkā attiecīgs tiesas spriedums, ir pieļaujama personas piespiedu izlikšana.
Valstī ir izveidots noteikts tiesību aizsardzības mehānisms gadījumā, ja persona tiek patvarīgi izlikta no tās aizņemtās dzīvojamās telpas. Personai ir iespējams izmantot gan civiltiesiskus, gan krimināltiesiskus līdzekļus savu aizskarto tiesību aizsardzībai. Tomēr prakse liecina, ka valsts izveidotā tiesību aizsardzības mehānisma izmantošana konkrētās situācijās rada problēmas. Ir nepieciešams konstatēt, kādos gadījumos valstī izveidotais tiesību aizsardzības mehānisms pats par sevi ir nepilnīgs, un kādos gadījumos problēmas cēlonis tomēr ir meklējams tā piemērošanā.
Krimināllikuma 143.pantā ir paredzēta atbildība par dzīvokļa neaizskaramības pārkāpšanu. Panta pirmajā daļā atbildība paredzēta par nelikumīgu iekļūšanu dzīvoklī pret tajā dzīvojošās personas gribu, bet otrajā daļā – par tādām pašām darbībām, lietojot vardarbību, draudus vai patvaļīgi piesavinoties valsts amatpersonas nosaukumu.
Krimināllikuma 279.pantā ir noteikta atbildība par patvarību. Šā panta izpratnē par patvarību ir uzskatāma kādas darbības izdarīšana patvaļīgi, apejot normatīvajā aktā noteikto kārtību, ja šīs darbības tiesiskumu apstrīd valsts vai pašvaldības iestāde vai cita persona un ja šīs darbības rezultātā radīts būtisks kaitējums. Tātad arī personas izlikšana bez tiesas sprieduma būtu uzskatāma par patvarību.
Statistika liecina, ka pēdējo 5 gadu laikā pēc Krimināllikuma 143.panta par dzīvokļa neaizskaramības pārkāpšanu ir uzsākts kriminālprocess vai ierosināta krimināllieta - 399 gadījumos, no tiem – 167 gadījumos Rīgā. Pēc Krimināllikuma 279.panta šajā laika posmā Latvijā 198 gadījumos ir uzsākti kriminālprocesi vai ierosinātas krimināllietas, no tiem - 84 gadījumos Rīgā.
2007.gadā par dzīvokļa neaizskaramības pārkāpšanu kriminālprocess Latvijā ir uzsākts 96, bet Rīgā – 7 gadījumos. Par patvarību pēdējā gada laikā kriminālprocess Latvijā ir uzsākts 46, bet Rīgā – 12 gadījumos. Taču jāatzīmē, ka Krimināllikuma 279.pants aptver daudz plašāku darbību loku kā tikai patvarīga izlikšana. Tādēļ pieļaujams, ka faktiski patvarīgas izlikšanas gadījumi sastāda tikai daļu no kopējā uzsākto kriminālprocesu un ierosināto krimināllietu skaita vai arī, iespējams, tādu vispār nav.
Tiesībsargs ir konstatējis, ka atsevišķos gadījumos valsts policija uz patvarīgu izlikšanu nereaģē, norādot, ka tas ir civiltiesiska rakstura strīds, kas ir risināms, vēršoties tiesā, civilprocesuālā kārtībā. Jautājums par iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atbilstoši Krimināllikuma 143. un 279.pantam vispār netiek vērtēts. Lai arī var piekrist, ka jautājums par lietošanas tiesībām uz dzīvojamo telpu ir risināms civilprocesuālā kārtībā, taču tas neizslēdz kriminālatbildību. Tādēļ policijai, saņemot informāciju par patvarīgas izlikšanas gadījumiem tomēr būtu jāizvērtē jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu.
Tiesībsarga biroja rīcībā ir informācija arī par to, ka policija patvarīgas izlikšanas gadījumā uzsāk kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 175.panta, kas paredz atbildību par zādzību vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, neizvērtējot ziņas par iekļūšanu dzīvoklī vai patvarīgu izlikšanu. Šādā situācijā tiek izvērtēts tikai viens aspekts, kas saistīts ar personai piederošo mantu. Iekļūšana mājoklī un izlikšanas fakts paliek neizvērtēti. Soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas nākotnē. Ja tiek vērtēts jautājums tikai par mantas piesavināšanos, bojāšanu vai iznīcināšanu, tad netiek nodrošināta pienācīga aizsardzība tiesībām uz mājokli.
Iepriekš minētais ļauj secināt, ka noteiktos gadījumos krimināltiesiskie aizsardzības līdzekļi netiek izmantoti. Krimināllikumā paredzēto iespēju neizmantošana var tikai veicināt patvarīgu izlikšanu skaita palielināšanos. Nesakārtota īres tirgus apstākļos šāda tendence ir jo īpaši bīstama.
Informācija par patvarīgas izlikšanas gadījumiem liecina, ka atsevišķos gadījumos, ierodoties notikuma vietā un fiksējot notikušo, policijas darbinieki lūdz uzrādīt čekus vai citus dokumentus, kas apliecinātu patvarīgas izlikšanas laikā pazudušo mantu esamības faktu. Taču cilvēkam nav tāda pienākuma saglabāt čeku par, piemēram, televizoru, dīvānu vai traukiem, kas iegādāti pirms 5 gadiem. Un pat, ja šie čeki ir saglabāti, visbiežāk izlikšanas laikā tie tiek nozaudēti vai iznīcināti.
Problēmas praksē sagādā arī tas, ka policija reizēm lūdz uzrādīt patvarīgi izliktām personām dokumentus, kas apliecina šī dzīvokļa lietošanas tiesības. Galvenais dokuments, kas apliecina personas tiesības lietot dzīvojamo telpu, ir dzīvojamo telpu īres līgums, kas arī parasti glabājas dzīvoklī. Tādēļ tas, ka persona uzreiz policijas darbiniekam nevar uzrādīt dzīvokļa lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu, nevar būt par pamatu tam, lai policija atteiktos reaģēt. Turklāt, saskaņā ar šā brīža regulējumu tas vispār nav kritērijs, lai konstatētu, ka ir notikusi patvarīga izlikšana, jo par patvarīgu izlikšanu uzskatāma arī tādu personu izlikšana bez tiesas sprieduma, kurām nav tiesiska pamata lietot dzīvojamo telpu.
Iepriekš minētais norāda uz to, ka problēmas lielākoties sagādā valstī jau izveidotā tiesību aizsardzības mehānisma piemērošana praksē. Iespējams, ka cēlonis tam ir policijas darbinieku nepietiekamās zināšanas par gadījumiem, kādos piemērojams Krimināllikuma 143. un 279.pants, kā arī zināšanu trūkums vai nepārliecinātība par patvarīgas izlikšanas fakta pierādīšanas līdzekļiem. Tādēļ kā viens no iespējamiem risinājumiem varētu būt krimināltiesību un kriminālprocesa speciālistu sadarbība ar valsts policiju, izstrādājot vadlīnijas vai metodiskus noradījumus par rīcības modeļiem noteiktās situācijās, lai policijas reakcija patvarīgas izlikšanas gadījumos būtu likumam atbilstoša un likuma piemērošanas prakse – vienveidīga. Tāpat, apsverama būtu ideja par apmācības programmas organizēšanu valsts policijas darbiniekiem par nepieciešamo rīcību patvarīgas izlikšanas gadījumos.

Atgādinu, ka patvarīgas izlikšanas gadījumā likums paredz personai tiesības vērsties tiesā civilprocesuālā kārtībā par lietošanas tiesību atjaunošanu uz dzīvojamo telpu un iemitināšanu atpakaļ šajā dzīvojamā telpā. Tāpat tiesas ceļā iespējams prasīt arī zaudējumu atlīdzību, kas radušies patvarīgās izlikšanas dēļ un morālā kaitējuma atlīdzību (CL 1635.p.).

Būsim gudri, zināsim savas tiesības un cerēsim, ka valsts vara ieklausīsies iedzīvotājos un sakārtos jautājumus, kas skar tiesības uz mājokli.

Saeima nesaprot ko dara vai cenšas izpatikt bankām?

Cienījamās dāmas, godātie kungi!
2011.gada 22.jūnijā Saeimas juridiskajā komisijā nolemts virzīt Saeimā trešajam lasījumam grozījumus Civilprocesa likumā, tostarp, grozījumus Civilprocesa likuma 620.6 pantam, izsakot minētās tiesību normu otro un trešo daļu šādā redakcija:
„(2)Tiesu izpildītājs uzaicina parādnieku atbrīvot nekustamo īpašumu no tajā esošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu kopā ar visām personām, kuras atrodas šajā īpašumā.
(3)Ja tiesu izpildītāja uzaicinājums netiek pildīts, nekustamā īpašumā esošās personas tiek izliktas, ja nepieciešams izvedot tās piespiedu kārtā. [..].”

Minētie Civilprocesa likuma grozījumi (turpmāk tekstā – grozījumi) aizskar īrnieku/nomnieku, proti, to personu tiesības, kuras lieto telpas uz tiesiska pamata, bet nav nedz parādnieks, vai tā ģimenes loceklis.
Saskaņā ar starptautiskajām tiesību normām, kurām pievienojusies arī Latvija, tiesība uz mitekli ir viena no cilvēka pamattiesībām.

Latvijas civiltiesībās nostiprināts, ka personu izlikt no dzīvojamās telpas var tikai un vienīgi ar tiesas spriedumu. Tas nozīmē, ar tādu tiesas nolēmumu, kas pieņemts lietā, kur tiesa ir pēc būtības izskatījusi lietu, uzklausot pušu argumentus, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus.
Bez tam, likuma Par dzīvojamo telpu īri X1 nodaļā, gadījumā ja tiek tiesā ierosināta lieta par mazāk aizsargāto, tostarp, nepilngadīgu bērnu izlikšanu, paredzēts šo personu aizsardzības mehānisms.
Līdzšinējais normatīvas regulējums, ar kādu personas tiek izliktas no dzīvojamām telpām, atzīstams par cilvēktiesībām atbilstošu.

Savukārt grozījumi paredz, ja izsolē tiek pārdots izīrēts dzīvokļa īpašums, tad pirms tam noslēgtais īres līgums netiek ņemts vērā, pretēji Civillikuma normām. Proti, grozījumos paredzēta izlikšana bez tiesas sprieduma, pretēji aprakstītajām cilvēktiesībām.

Vēl jo vairāk, romāņu - ģermāņu tiesību loka valstīs, kāda arī ir Latvija prevalē tiesību princips „Pirkums īri nelauž!”. Tas nozīmē, ka neraugoties uz īpašnieku maiņu, pamatojoties uz īres līgumu, īrniekam ir tiesības netraucēti lietot telpas. Bet grozījumos, tas nav ievērots, saskaņā ar grozījumiem, īrniekam pat nezinot, tiesu izpildītājs atver dzīvokļa durvis, apraksta un izved viņa mantu, ko tiesīgs izpirkt ir tikai parādnieks! Šāds tiesisko attiecību regulējums nav taisnīgs.
Atbilstoši grozījumiem, ja izsolē tiek pārdota daudzdzīvokļu māja, kurā dzīvokļi ir izīrēti, tad tiesu izpildītājs ir tiesīgs izlikt visus īrniekus, aprakstot un savācot to mantas. Šāds tiesisko attiecību regulējums juridiski vērtējams, kā pilnīgs nonsens!
Un vai grozījumos paredzētais normatīvais regulējums pasargās viesnīcas iemītniekus, gadījumā, ja ūtrupē nonāk viesnīca?

Grozījumi ir arī drauds uzņēmējdarbībai, jo piemēram, ja uzņēmējs nomā telpas (vai zemi) ražošanas vajadzībām, bet minētās telpas vai zeme tiek pārdotas izsolē, tad tiesu izpildītājs apraksta un izved ražošanas iekārtas, produkciju un visu citu, kas tiesu izpildītāja ieskatā, nav saistīts ar pārdoto īpašumu.

Neapšaubāmi, politiskajos procesos tiek realizētas intereses, bet pieņemot likumu nevajag vadīties no Komercbanku asociācijas ieteikumiem vien, jo jābūt ir tā, ka „Viens likums, viena taisnība visiem!”, proti, pieņemtajiem likumiem ir jābūt maksimāli taisnīgiem, tādiem, kas kalpo Latvijas, kā vienotas tautas un drošas valsts, labklājības un tautsaimniecības attīstībai.

Par ĀTRO KREDĪTU piedziņu

Kurš zin gadījumu, kad kāda no ātro kredītu kompānijām ir iesniegusi prasību Tiesā, vai nemaksāšanas gadījumā lieta aiziet tikai līdz Creditreformam, Lindorfam un t.t. ?

Credit24

Credit24 maksaju cik vareju vini lika soda procentus tagad summa ir 300ls nodota Paus konsuls.Pec Civillikuma 2304 panta 18 nodalas 1apakspunkta ,Paus konsuls ir pilvarnieks,tas nozime ,ka nevar nemt nekadas papild summas.Tad iznak ,ka 300ls paliek patstaviga summa kas jaatdo Credit 24.

Par augstas kvalitātes hipotekārajiem aizdevumiem

Manā rīcībā ir nonākusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas I. Krūmanes atbilde, kurā viņa norāda: ” Nenoliedzami no pretenzijā minētā secināms, ka bankas klienta zaudējumi ir saistīti ar globālo ekonomikas recesiju, kuru nevarēja paredzēt neviens no līdzējiem, tomēr pirms civiltiesiska darījuma noslēgšanas katram līdzējam ir iespēja izvērtēt savas līdzdalības riskus un to cenu šādā darījumā. Tādējādi nav pamats apšaubīt, ka, noslēdzot kredīta līgumu un parakstot citus tam pakārtotus saistību dokumentus, bankas klients un viņa galvinieki nebūtu izvērtējuši iespējamos darījuma riskus, bankai par to piedāvājot pienācīgu nodrošinājumu – ieķīlāto nekustamo īpašumu un fizisko personu galvojumus.
Vienlaikus norādām, ka pretenzijas iesniedzējam ir kļūdaina izpratne par hipotekāro ķīlu zīmju tiesisko regulējumu. Hipotekāro ķīlu zīmju likuma normas ir piemērojamas vienīgi salīdzinoši augstas kvalitātes hipotekārajiem aizdevumiem, kurus saskaņā ar minētā likuma normām banka ir tiesīga izmantot un izmanto kā papildus finansējumu savas darbības nodrošināšanai. Savukārt pārējie hipotekārie aizdevumi, kas neatbilst Hipotekāro ķīlu zīmju likuma prasībām, nekvalificējas papildus finansējuma saņemšanai, taču tie joprojām uzskatāmi par hipotekārajiem aizdevumiem, uz kuriem attiecināmas Kredītiestāžu likuma un Civillikuma normas. Līdz ar to uzskatām, ka šādu aizdevumu līgumu noslēgšana ir likumīga un tie nebūtu jāuzskata par bankas nodomu aplaupīt kredīta ņēmēju pirms kredīta izsniegšanas.”
Vēlētos uzzināt citu hipotekārā kredīta ņēmēju pieredzi,
1) vai Jūs pirms kredīta izsniegšanas tikāt informēti, ka hipotekārie kredīti tiek iedalīti atkarībā no to kvalitātes?
2) vai Jums tika piedāvāts izvēlēties augstākas vai zemākas kvalitātes hipotekāro kredītu?
3) vai līgumā ir kāda norāde par hipotekārā kredīta kvalitāti?
Varbūt kopīgi tiksim pie skaidrības?

Gada rezultāti

Interesanti uzzināt no LAKRA rezultātus par gadi maksātnespējas jomā. Piemēram, cik fizisko personu jau aizgāja uz maksātnespēju, cik jau tiesa pieņēma, cik lietu atteikts, cik atrodas procesā. Nu, un protams perspektīvas šajā jomā (principā jau zinām, bet drošības pēc )

DNB bakai

Gribeju pajautat vai drikst atvilkt no uzturlidzekliem kreditu kurus man maksa valsts garantiju fonds???Man atvelk 42ls un berns paliek bez uzturlidzekliem.

Diemžēl Latvijā turpina samazināties iedzīvotāju skaits

Nupat LETA publiskotie statistikas dati liecina, ka Latvijā turpina samazināties iedzīvotāju skaits. Lasīt vairāk

Mājokļa īre

Liekas, ka arī mūsu ģimenē iestāsies grūti laiki saistībā ar hipotekāro kredītu par vienīgo mājokli- māju. Savlaicīgi bijām veikuši uzkrājumus kādam pusgadam, bet jūtam, ka ilgi vairs nepavilksim šo nastu.
Vēlos pajautāt, vai kādam ir zināms: vai bankas nāk pretī un izīrē mājokli, tai vietā lai izliktu uz ielas. Par cik % tas ir lētāk salīdzinot ar ikmēneša kredītmaksājumu, pieņemot pēdējo par 100%.