Izsoles

Sveiki!
Kadam ir pieredze izsoles ar bankam? Cik loti bankas parsola ipasumus, mans kredits ir ap 12000 LVL, bet ipasums novertets uz 8000 LVL. Ja piesakas kads mans draugs un sola lidz 12000 LVL - kadas iespejas, ka banka iekarst? Saja gadijuma Nordea.

Paldies!

MN,ja neesmu stradaajis 2 gadus

Vau varu iesniegt MN,ja neeesmu stradaajis,maksaajis nodokluus vairaak kaa 2 gadus?

MN,bet ja stradaju neoficiaali arzemees

Domaaju iesniegt MN,bet straadaaju neoficiaali aarzemees.tas nevareetu nekaa trauceet tam visam?

gelvora

sveiki tautiesi,sodien sanemu vestuli no inservis par to ka mans parads tiek nodots kaut kadai Gelvora.cik es saprotu ta ir piedzinas kompanija,bet man jau ir tiesas lemums par so paradu,ko tad tagad vel ta Gelvora mani sudzes tiesa?

Vai kāds bija?

Vai kāds bija uz šo te http://www.latav.lv/ ? Kādas atsauksmes? Kas tas vispār par kantori?

Māja pirkta kredītā un ir otrs hip.kredīts ķīlājot vecmātes dzīvokli

Mana situācija.
Biju spiests ņemt kredītu, lai iegadātos dzīvojamo platību, jo mūsu ģimene (uz to brīdi māte, brālis 22 un es 25) bija saņēmusi dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu, pamatojoties uz likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 26.pantu un RD 13.112007. saistošo noteikumu Nr.94 “Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības kārtība” 82.2. apakšpunktu.

To aprakstu devu, gadījumā ja kādam interesē kādā sakarā to dabūju. Lai varat atrast un palasīt ja kādam interesēs.

Īstenībā stāsts ir sekojošs. Dabūjām to pabalstu, bet ar nosacījumu iegādāties dzīvojamo platību. Tikai tad, kad bijām piemeklējuši īpašumu un vienojāmies ar pārdevēju, RD pārskaitīja to summu tieši pārdevēja kontā un par atlikumu nācās ņemt hipo kredītu. Attiecīgi, mēs visu, mums katram pienākušos pabalsta summas salikām kopā un to RD pārskaitīja par pirkto īpašumu. Kredītu kārtoju tikai uz savu vārdu, bet māte un brālis nāca kā galvotāji un piedevām banka prasīja vēl vienu galvotāju, ko arī dabujām, paziņu.
Maksājam jau 3,5 gadus, pēdējo gadu bieži nākas kavēt.

Tagad jau arvien biežāk kavējam un ieaugam, nebeidzamā naudas apgrozīšanā, paņemam atdodam paņemam atdodam, jo tā mazāk sanāk maksāt nekā būtu jāmaksā kavējuma procenti.

Banka protams sāk brīdināt par sekām…

Paralēli esmu ņēmis hipo kredītu, ieķīlājot savas vecmātes dzīvokli, to arī vēl maksāju. Dzīvoklis pieder vecmātei, bet ar viņas piekrišanu to ieķīlāt man iedeva kredītu.

Esmu apdomājis variantu sniegt MN, bet tad attapos, MN jāpasludina visiem kreditoriem. Tas nozīmē ka arī vecmātes dzīvoklis ies pa ‘burbuli’. Tas man neder. Atrast naudu lai nosegtu vecmātes dzīvokļa hipo, patreiz nevaru.

Tagad domāju, a kas tad īsti notiks ja maksāšu par māju tik cik varu!? Beigās banka sniegs tiesā, tad tiesa noteiks pārdot izsolē, tad paliks atmaksāt starpību, bet vai tāds scenārijs būs arī tad ja es tomēr maksāšu kaut arī nepilnu summu? laikam jau jā!? Jo banka taču sniegs par parāda (kavēto maksājumu + %) piedzīšanu. A kad tie % tiks apstādināti? Kad būs tiesas lēmums gatavs, tikai tad?
Vai man būtu jābaidās par to ka kāds cits kreditors varētu ķerties pie vecmātes dzīvokļa, uz tā pamata ka viņa devusi atļauju to ieķīlāt? Vai tas tomēr paliek neaizskarams jo viņas piekrišana tika dota konkrētajam hipo kredītam?

Nedz man, nedz arī galvotājiem īpašumu nav, izņemot to ka strādājam oficiālu darbu.

Cik ilgi varētu aizņemt tiesas process. Vai varu un vai vajadzētu vilcināt tiesu ar tādiem paņēmieniem kā aizmirst pasi ierodoties tiesā, iesniedzot darba nespējas z zīmi, u.t.t? vai tomēr lai neskait a % tomēr dabūt tiesas lēmumu?

Gribu jau to īpašumu saglabāt, bet nesaglabāt arī nezinu vai būs labāk ja sākšu processu.

mēģināju nevilcināties ar rakstīšanu, tādēļ varētu būt ka kāds nesapratīs manu situāciju, bet kas sapratīs padalieties domām un padomiem, tas palīdzēs noteikti.
Paldies par uzmanību.

Banku reiderisms pretlikumīga uzņēmuma un privātīpašumu pārņemšana

Šodien izlasīju interesantu stāstu no Denisa Senko, kurš rakstīja Delfi portālā par banku reiderismu pretlikumīga uzņēmuma un privātīpašumu pārņemšana.

Viens no raksta fragmentiem:

„Līdzīgā situācijā bija nokļuvusi arī Silvija, kurai paveicās savlaicīgi atklāt un novērst bankas ļaunprātību. Arī Silvija bez problēmām maksāja kredītu par dzīvokli Rīgas centrā un pēc pāris gadus godprātīgi veiktiem maksājumiem pamanīja, ka kontā iemaksātā nauda paliek kontā un netiek novirzīta kredīta dzēšanai. Silvija savu dzīvokli bija ieķīlājusi citā bankā, bet īpašuma pārņemšanas scenārijs bija līdzīgs. Šādu piemēru ir daudz, kas liek domāt, ka bankas patiesībā deva aizdevumus tikai spekulācijai ar nekustamajiem īpašumiem, ar mērķi uzpūst nekustamo īpašumu cenas.
Es noteikti neesmu vienīgais, kas ir pamanījis banku īstenotās īpašumu atņemšanas shēmas, bet man nav īsti skaidrs, ar ko nodarbojas banku uzraugi, kas šīs darbības nav pamanījuši un novērsuši.”

Pats raksts:
http://aculiecinieks.delfi.lv/news/sabiedriba/deniss-senko-uzmanibu-lamatas-kreditnemejiem.d?id=40889997

Auto līzings

Vai ir bijusi kādam situācija, kad automašīna jāatdod atpakaļ kredītiestādei, jo nav iespējas turpināt ikmēneša maksājumus, vēlos tikai zināt, kā veikta šī procedūra, lai pati neatdurtos uz kādiem neuzrakstītiem dokumentiem.

Jurists

Sveiki!

Vai var kads ieteikt labu juristu, kas varetu dod padomu saistiiba ar nekustamo iipashuma krediitu. Paldies!

Par krīzi, no kuras visi vēl nav tikuši ārā

Katru dienu masu medijos varam dzirdēt valdošās koalīcijas slavas dziesmas, ka Latvijā ir pārvarēta ekonomiskā krīze. Tomēr politiķi, kas to saka, sen nav bijuši tālāk par sava kabineta durvīm un nezin, kā dzīvo cilvēki, uz kuriem šie politiķi veic nežēlīgu eksperimentu.
Ikdienā sniedzu konsultācijas cilvēkiem, kuri ir nonākuši šķietamā bezizejas situācijā – viņiem ir samazināta darba alga vismaz par 1/3, nekustamais īpašums, kas pirkts pirms pāris gadiem, savu vērtību ir zaudējis arī par 40 %, un daudziem šis ir vienīgais mājoklis. Lielai daļai šis vienīgais mājoklis drīz pāries bankas īpašumā. Kāpēc?
Lielākā daļa šo cilvēku strādā valsts pārvaldē – skolās, policijā, medicīnas iestādēs. Labi, ka viņi nesaņem 100,- Ls mēnesī, jo tad Aizsardzības ministrs Artis Pabriks no „Vienotības” viņus varētu nosaukt par muļķiem. Tomēr laikam šī cilvēku lielākā kļūda laikam bija darbs valsts iestādēs, jo labējo politiķu vainas dēļ šo cilvēku alga ir samazināta tik dramatiski, līdz ar to zaudējot savu vienīgo mājokli, jo ne Tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, ne Saeimas Juridiskās komisijas vadītājai Ilmai Čepānei nav vajadzīgs hipotekārais kreditēšanas likums, jo mums Civillikumā jau viss ir atrunāts. Arī Latvijas Bankai nekāda atbildība nav, kaut gan Latvijas Bankas likuma 3.pants nosaka, ka Latvijas Bankas pamatuzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti valstī. Atbildība ir tikai tad, kad runa iet par algām Latvijas Bankas vadībai, kuru nekādā gadījumā nedrīkst mainīt. Un ja kādam šeit nepatīk dzīvot, tad pēc Finanšu ministra Andra Vilka no „Vienotības” vārdiem, var arī braukt projām no Latvijas, jo valstij nav jārisina katra cilvēka problēmas.
Tāpēc lai risinātu šīs problēmas, jaunajai Saeimai vajadzētu būt vēl atvērtākai. Nesen piedalījos Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, kur kā LAKRA pārstāvis vēlējos izteikt viedokli par grozījumiem Civilprocesa likumā. Un pirmais jautājums no Juridiskās komisijas vadītājas Ilmas Čepānes bija, kā es tiku uz šo sēdi. Vai Saeima atvērta ir tikai „Vienotības” draudzīgām sabiedriskām organizācijām? Mums, LAKRA, nav skaļu lozungu – par tiesiskumu, un nākošajā dienā samazināt policistiem algas par 40 %; par pensionāriem – un nedēļu pēc vēlēšanām samazināt pensijas; pret nodokļu celšanu – bet pēc vēlēšanām pacelt pievienotās vērtības nodokli un paaugstināt elektrības tarifus (kuru pieņemšanā ekonomikas ministrs pilnīgi neko nevar izdarīt). Pirms diviem gadiem LAKRA savāca 10000 parakstus ar lūgumu toreizējam Valsts prezidentam Zatleram izsludināt „Krīzes likumu”, atbilde no prezidenta bija, ka šādu likumu nevar izsludināt, jo pret tā ieviešanu bija arī komercbankas. Ar ko bijušais prezidents tagad nodarbosies, ja nokļūs Saeimā? Primārais ir atvieglot būvatļauju izsniegšanu. Vai tas palīdzēs tiem maznodrošinātajiem, kas pēdēja gada laikā ir palikuši divreiz vairāk?

Lietas, ko es uzskatu, ir jāpieņem Saeimā, ir bez skaļiem lozungiem, bet reāli izdarāmas:
• Ir beidzot jāpieņem hipotekārais kreditēšanas likums;
• Ir jāsamazina maksātnespējas procesu termiņš fiziskajām personām līdz 3 gadiem;
• Ir jāparedz stingrāka tiesu izpildītāju atbildība par nepamatotu līdzekļu ieturēšanu (piemēram bērnu pabalsti);
• Jāparedz, ka parādniekam un katram ģimenes loceklim pēc piedziņas veikšanas paliek līdzekļi vismaz minimālo iztikas līdzekļu apmērā
• Jāparedz lielāka Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atbildība;
• Jāievieš progresīvai nodoklis, nosakot slieksni no 1000,- Ls, jo uzskatu, ka cilvēkiem ar apgādībā esošajām personām iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāsamazina, bet tiem, kuri saņem piemēram 700 000,- Ls gadā, iedzīvotāju ienākuma nodokli var palielināt vismaz par 15 %, un viņu dzīves līmenis no tā nemainīsies.
Novēlu nākamajiem Saeimas deputātiem pieņemt lēmumus, kas ļaus visiem pārvarēt šo krīzi!